avanos MIC Mode D'emploi page 34

8. Virziet līdz pat 0,038 collu vadītājstiepli cauri adatai un spirālei kuņģa dibena daļā.
Apstipriniet novietojumu.
9. Izņemiet ievadītājadatu, neizvelkot vadītājstiepli, un utilizējiet to saskaņā ar iestādes
protokolu.
10. Bīdiet saderīgu 0,038 collu elastīgo katetru virs vadītājstieples un fluoroskopijas kontrolē
virziet vadītājstiepli kuņģa dobumā.
11. Virziet vadītājstiepli un elastīgo katetru uz priekšu, līdz katetra gals atrodas pie vārtnieka.
12. Bīdot cauri vārtniekam, vadiet vadītājstiepli un katetru divpadsmitpirkstu zarnā vēl 10–15 cm
aiz Treica saites.
13. Izņemiet katetru, neizvelkot vadītājstiepli, un utilizējiet to saskaņā ar iestādes protokolu.
Stomas atveres izveidošana, izmantojot endoskopisko
vizualizāciju
1. Izveidojiet stomas atveri, kamēr kuņģis ir piepildīts ar gaisu un nostiprināts pret vēdera
dobuma sienu. Nosakiet punkcijas vietu gastropeksijas trijstūra centrā. Endoskopijas kontrolē
pārbaudiet, vai punkcijas vieta pārklāj kuņģa ķermeņa distālo daļu zem ribu malas un virs
šķērszarnas.
Brīdinājums: izvairieties no augšējās epigastriskās artērijas, kas šķērso taisnā
vēdera muskuļa divu mediālo trešdaļu un vienas laterālās trešdaļas savienojuma
vietu.
Brīdinājums: uzmanieties, lai neievadītu punkcijas adatu pārāk dziļi, kas var
izraisīt kuņģa mugurējās sienas, aizkuņģa dziedzera, kreisās nieres, aortas vai
liesas caurduršanu.
2. Atsāpiniet punkcijas vietu ar vietēju 1 % lidokaīna šķīduma injekciju vēderplēvē.
3. Ievadiet kuņģa lūmenā saderīgu 0,038 collu ievadītājadatu, virzot to gastropeksijas formas
centrā un vārtnieka virzienā.
Piezīme: J zondes ievietošanu vislabāk veikt 45 grādu leņķī pret ādas virsmu.
4. Izmantojiet endoskopisko vizualizāciju, lai pārliecinātos par pareizu adatas novietojumu.
5. Virziet līdz pat 0,038 collu vadītājstiepli caur adatu kuņģī. Apstipriniet novietojumu.
6. Izmantojot endoskopisko vizualizāciju, satveriet vadītājstiepli ar atraumatiskām knaiblēm.
7. Izņemiet ievadītājadatu, neizvelkot vadītājstiepli, un utilizējiet to saskaņā ar iestādes
protokolu.
Dilatācija
1. Izmantojiet 11. izmēra skalpeli, lai izveidotu ādā mazu iegriezumu gar vadītājstieples
atrašanās vietu cauri zemādas audiem un vēdera muskulatūras fascijai. Kad iegriezums ir
veikts, utilizējiet skalpeli saskaņā ar iestādes protokolu.
2. Virziet dilatatoru uz priekšu pār vadītājstiepli un paplašiniet stomas atveri līdz izmēram, kas ir
vismaz par četriem franču kalibriem lielāks par ievietojamo enterālās barošanas zondi.
3. Izņemiet dilatatoru, virzot to pāri vadītājstieplei un atstājot vadītājstiepli vietā.
Piezīme: pēc dilatācijas, lai atvieglotu zondes virzīšanu uz priekšu caur stomas atveri, var
izmantot nolobāmo apvalku.
Ķirurģiska zondes ievietošana
1. Virziet MIC* J barošanas zondi, līdz balons atrodas kuņģī.
2. Palpējiet zondi caur divpadsmitpirkstu zarnu. Kad ievietošanas rezultāts ir pieņemams,
pārbaudiet pozīciju. Galam jāatrodas 10–15 cm aiz Treica saites.
Izmantojot Luera konusa šļirci, piepildiet balonu.
• Uzpildiet LV balonu ar 2–3 ml sterila vai destilēta ūdens.
• Standarta balonu uzpildiet ar 7–10 ml sterila vai destilēta ūdens.
Uzmanību! Nepārsniedziet kopējo balona tilpumu 5 ml, izmantojot LV balonu, un kopējo
balona tilpumu 20 ml, izmantojot standarta balonu. Nepiepildiet ar gaisu. Neinjicējiet balonā
kontrastvielu.
3. Sasieniet tabakmaka šuves diegus ap zondi.
4. Uzmanīgi velciet zondi uz augšu un ārā no vēdera, līdz balons saskaras ar iekšējo kuņģa sienu.
5. Uzlieciet tabakmaka šuves, lai piestiprinātu kuņģi pie vēderplēves. Uzmanieties, lai
nepārdurtu balonu.
6. Notīriet lieko šķidrumu vai lubrikantu no zondes un stomas.
7. Uzmanīgi bīdiet ārējo stabilizēšanas gredzenu, līdz tas ir aptuveni 2–3 mm virs ādas.
Gredzenu nedrīkst piešūt pie ādas.
Zondes ievietošana, izmantojot fluoroskopisko (radioloģisko)
vizualizāciju
1. Virziet zondes distālo galu uz priekšu virs vadītājstieples caur stomas atveri kuņģī.
2. Virzot uz priekšu, grieziet MIC* J barošanas zondi, lai atvieglotu tās virzīšanu cauri vārtniekam
tukšajā zarnā.
3. Virziet zondi uz priekšu, līdz zondes gals atrodas 10–15 cm aiz Treica saites un balons atrodas
kuņģī.
Izmantojot Luera konusa šļirci, piepildiet balonu.
• Uzpildiet LV balonu ar 2–3 ml sterila vai destilēta ūdens.
• Standarta balonu uzpildiet ar 7–10 ml sterila vai destilēta ūdens.
Uzmanību! Nepārsniedziet kopējo balona tilpumu 5 ml, izmantojot LV balonu, un kopējo
balona tilpumu 20 ml, izmantojot standarta balonu. Nepiepildiet ar gaisu. Neinjicējiet balonā
kontrastvielu.
4. Uzmanīgi velciet zondi uz augšu un ārā no vēdera, līdz balons saskaras ar iekšējo kuņģa sienu.
5. Notīriet lieko šķidrumu vai lubrikantu no zondes un stomas.
6. Uzmanīgi bīdiet ārējo stabilizēšanas gredzenu, līdz tas ir aptuveni 2–3 mm virs ādas.
Gredzenu nedrīkst piešūt pie ādas.
7. Izņemiet vadītājstiepli.
Zondes ievietošana, izmantojot endoskopisko vizualizāciju
1. Virziet zondes distālo galu uz priekšu virs vadītājstieples caur stomas atveri kuņģī.
2. Satveriet šuves cilpu vai zondes galu ar atraumatiskām knaiblēm.
3. Virziet MIC* J barošanas zondi cauri vārtniekam un augšējai divpadsmitpirkstu zarnai.
Izmantojot knaibles, turpiniet virzīt zondi uz priekšu, līdz zondes gals atrodas 10–15 cm aiz
34
Treica saites un balons atrodas kuņģī.
4. Atlaidiet zondi un izvelciet endoskopu un knaibles kopā, atstājot zondi vietā.
Izmantojot Luera konusa šļirci, piepildiet balonu.
• Uzpildiet LV balonu ar 2–3 ml sterila vai destilēta ūdens.
• Standarta balonu uzpildiet ar 7–10 ml sterila vai destilēta ūdens.
Uzmanību! Nepārsniedziet kopējo balona tilpumu 5 ml, izmantojot LV balonu, un kopējo
balona tilpumu 20 ml, izmantojot standarta balonu. Nepiepildiet ar gaisu. Neinjicējiet balonā
kontrastvielu.
5. Uzmanīgi velciet zondi uz augšu un ārā no vēdera, līdz balons saskaras ar iekšējo kuņģa sienu.
6. Notīriet lieko šķidrumu vai lubrikantu no zondes un stomas.
7. Uzmanīgi bīdiet ārējo stabilizēšanas gredzenu, līdz tas ir aptuveni 2–3 mm virs ādas.
Gredzenu nedrīkst piešūt pie ādas.
8. Izņemiet vadītājstiepli.
Zondes novietojuma un caurteces pārbaude
1. Izmantojot radioloģiju, pārbaudiet, vai zonde ir ievietota pareizi, lai nepieļautu ar ievietošanu
saistītu komplikāciju risku (piemēram, zarnu iekaisumu vai perforāciju) un lai pārliecinātos,
ka zonde kuņģī vai tievajā zarnā nav savijusies.
2. Izskalojiet jejunālo lūmenu ar ūdeni, lai pārbaudītu caurteci.
3. Pārbaudiet, vai stomas apkārtne nav mitra. Ja ievērojat gastrisko sūci, pārbaudiet zondes
pozīciju un ārējā stabilizēšanas gredzena novietojumu. Ja nepieciešams, ievadiet papildu
sterilu vai destilētu ūdeni pakāpeniski pa 1–2 ml. Nedrīkst pārsniegt balona ietilpību, kā
norādīts iepriekš.
4. Pārbaudiet, vai ārējais stabilizēšanas gredzens nav nostiprināts pārāk cieši pret ādu un ir
fiksēts 2–3 mm virs vēdera dobuma sākotnējas ievietošanas gadījumā un 1–2 mm virs
vēdera dobuma zondes nomaiņas gadījumā.
5. Uzsāciet barošanu tikai pēc tam, kad ir gūts apstiprinājums par pareizu zondes caurteci un
novietojumu atbilstoši ārsta norādījumiem.
Procedūra zondes nomaiņai caur izveidoto gastrostomas
atveri
1. Notīriet ādu ap stomas atveri un ļaujiet tai nožūt.
2. Izvēlieties atbilstoša izmēra MIC* J barošanas zondi un sagatavojiet to atbilstoši iepriekš
sadaļā „Zondes sagatavošana" sniegtajiem norādījumiem.
3. Ja izmantojat endoskopisko vizualizāciju, veiciet standarta ezofagogastroduodenoskopiju
(EGDS) jeb augšējo endoskopiju. Kad procedūra ir pabeigta un novirzes, kas varētu izraisīt
ar zondes ievietošanu saistītas kontrindikācijas, nav konstatētas, novietojiet pacientu
guļus uz muguras un piepildiet kuņģi ar gaisu. Virziet endoskopu, līdz ir redzama iekšējā
gastrostomijas zonde.
4. Vai nu fluoroskopijas, vai endoskopijas kontrolē caur iekšējo gastrostomijas zondi ievadiet līdz
pat 0,038 collu vadītājstiepli ar elastīgu galu.
5. Izvelciet gastrostomijas zondi pār vadītājstiepli.
6. Ievietojiet MIC* J barošanas zondi saskaņā ar iepriekš sadaļā „Zondes ievietošana" sniegtajiem
norādījumiem
Uzmanību! Barošanas zondes nomaiņas gadījumā, uzmanīgi bīdiet ārējo stabilizēšanas
gredzenu, līdz tas ir aptuveni 1–2 mm virs ādas. Gredzenu nedrīkst piešūt pie ādas.
7. Pārbaudiet zondes novietojumu un caurteci, ievērojot iepriekš sadaļā „Zondes novietojuma un
caurteces pārbaude" sniegtos norādījumus.
Norādījumi par zondes caurteci
Pareiza zondes skalošana ir labākais veids, kā izvairīties no aizsprostojuma un saglabāt zondes
caurteci. Tālāk ir sniegti norādījumi par to, kā izvairīties no aizsprostojuma un saglabāt zondes
caurteci.
• Skalojiet barošanas zondi ar ūdeni ik pēc 4–6 stundām pastāvīga barošanas režīma gadījumā,
jebkurā laikā pēc barošanas pārtraukšanas vai vismaz ik pēc 8 stundām, ja zonde netiek
izmantota.
• Skalojiet barošanas zondi pirms un pēc medikamentu ievades un arī starp medikamentu
ievades reizēm. Tādā veidā tiks novērsta medikamentu mijiedarbība ar barošanas maisījumu
un zondes aizsprostošanās.
• Kad vien iespējams, izmantojiet šķidrus medikamentus un konsultējieties ar farmaceitu, lai
noteiktu, vai ir droši sasmalcināt cietus medikamentus un sajaukt ar ūdeni. Ja tas ir droši,
sasmalciniet cieto medikamentu līdz smalkam pulverim un izšķīdiniet pulveri siltā ūdenī,
lai ievadītu caur barošanas zondi. Nekad nemēģiniet sasmalcināt medikamentu ar zarnās
šķīstošu apvalku vai sajaukt medikamentu ar barošanas maisījumu.
• Izvairieties izmantot skābas, kairinošas vielas, piemēram, dzērveņu sulu un kolai līdzīgus
dzērienus, lai skalotu barošanas zondes, jo skābums mijiedarbībā ar barošanas maisījuma
olbaltumvielām var veicināt zondes aizsprostojumu.
Vispārēji norādījumi par skalošanu
Skalojiet barošanas zondi ar ūdeni, izmantojot ENFit® šļirci, ik pēc 4–6 stundām pastāvīga
barošanas režīma gadījumā, jebkurā laikā pēc barošanas pārtraukšanas vai vismaz ik pēc
8 stundām, ja zonde netiek izmantota, vai saskaņā ar ārsta norādījumiem. Skalojiet barošanas
zondi pirms un pēc medikamentu ievades un starp medikamentu ievades reizēm. Nav ieteicams
izmantot skābus skalošanas līdzekļus, piemēram, dzērveņu sulu un kolai līdzīgus dzērienus, lai
skalotu barošanas zondes.
• Izmantojiet 30–60 ml ENFit® šļirci. Neizmantojiet mazāka izmēra šļirces, jo tās var palielināt
spiedienu uz zondi un radīt maza izmēra zondes plīsumu.
• Zondes skalošanai izmantojiet ūdeni istabas temperatūrā. Sterilu ūdeni var izmantot, ja krāna
ūdens kvalitāte ir apšaubāma. dens daudzums ir atkarīgs no pacienta vajadzībām, klīniskā
stāvokļa un zondes veida, bet vidējais tilpums ir no 10 līdz 50 ml pieaugušajiem un no 3 līdz
10 ml bērniem. Arī pacienta hidratācija ietekmē barošanas zondes skalošanai nepieciešamo
šķidruma tilpumu. Daudzos gadījumos, palielinot skalošanas tilpumu, ir iespējams izvairīties
no papildu intravenozā šķīduma ievadīšanas. Tomēr cilvēkiem ar nieru mazspēju un citiem
šķidruma lietošanas ierobežojumiem jāizmanto minimālais nepieciešamais skalošanas
šķidruma tilpums, lai saglabātu caurteci.