REMS SSM 160R Notice D'utilisation page 116

lav
2.5. Sildelementa kontaktmetināšanas aparāta iepriekšējā uzsildīšana
Sildelementa kontaktmetināšanas aparāta pieslēgšanas vads tiek pieslēgts
rozetei (23), kas atrodas ēveles korpusa aizmugurējā daļa. Kad pieslēgšanas
vads no šīs rozetes tiek pieslēgts tīklam, mašīna gatava darbam un sildelementa
kontaktmetināšanas aparāts sāk uzsildīties. Sarkanā tīkla kontroles gaisma
(24) un zaļā temperatūras kontroles gaisma (25) deg. Aparātam nepieciešamas
apmēram 10 minūtes, lai uzsildītos. Kad iestatītā temperatūra tiek sasniegta,
aparātā iebūvētais temperatūras regulētājs (termostats) atslēdz no sildelementa
strāvas padevi. Sarkanā tīkla kontroles gaisma deg tālāk. Elektroniskajam
termostatam (EE) deg zaļā temperatūras kontroles gaisma, kas norāda pastā-
vīgu strāvas padeves ieslēgšanu un atslēgšanu. Pēc vēl 10 min gaidīšanas
laika (DVS 2207, 1. daļa) var sākt metināšanas procesu.
2.6. Metināšanas temperatūras izvēle
Sildelementa kontaktmetināšanas aparāta temperatūra ir iepriekš iestatīta uz
vidējo temperatūru, kas paredzēta PE-HD caurulēm (210°C). Atkarībā no
caurules materiāla, kā arī no caurules sienas biezuma var būt nepieciešama
šīs metināšanas temperatūras korekcija. Šajā sakarā jāievēro cauruļu un fitingu
izgatavotaju informācija! 5. attēlā ir parādīta sildelementa temperatūru vadvēr-
tību diagramma atkarībā no caurules sienas biezuma. Vispār ir piemērojams
princips, ka temperatūrais jābūt pēc iespējas tuvākai augšējai robežai, ja
caurules sienas biezums ir neliels, un pēc iespējas tuvākai apakšējai robežai,
ja caurules sienas biezums ir lielāks (DVS 2207, 1. daļa). Temperatūras korek-
cija var būt nepieciešama apkārtējās vides ietekmes rezultātā (vasara/ziema).
Tāpēc sildelementa temperatūra ir kontrolējama, piemēram, ar elektriskās
virsmas temperatūras mērīšanas ierīces palīdzību. Nepieciešamības gadījumā
temperatūru var koriģēt, pagriežot temperatūras iestatīšanas skrūvi (26). Ja
temperatūra tiek pārstatīta, jāievēro, ka sildelementu var lietot tikai pēc 10
minūtēm pēc iestatītās temperatūras sasniegšanas.
3. Darbs
3.1. Procesa apraksts
Veicot sildelementa kontaktmetināšanu, metināmo detaļu savienošanas virsmas
uz sildelementa tiek pielīdzinātas zem spiediena, pēc tam tās tiek uzsildītas
zem samazināta spiediena līdz metināšanas temperatūrai un pēc sildelementa
noņemšanas tiek savienotas zem spiediena (6. attēls).
3.2. Sagatavošanās metināšanai
Ja darbi tiek veikti ārā, jāpārliecinās, ka uz metināšanas procesu negatīvi
neiedarbojas apkārtējās vides apstākļi. Sliktos laika apstākļos vai stipru saules
staru iedarbībā metināma vieta jāapsedz, nepieciešamības gadījumā jāuzstāda
metināšanas telts. Lai novērstu nekontrolētu metināmās vietas atdzišanu
caurvēja iedarbības rezultātā, caurules gali, kas atrodas pretī metināmajai
vietai, jāaizver. Neapaļi caurules gali pirms metināšanas jāizlīdzina, piemēram,
piesardzīgi uzsildot tos ar silta gaisa iekārtu. Metināt drīkst tikai caurules jeb
caurules un fitingi, kas izgatavoti no vienāda materiāla un ar vienādu sienas
biezumu. Caurules tiek grieztas ar cauruļu griezēju REMS RAS (skatīt 1.1.).
3.3. Cauruļu spriegošana
Atbilstoši caurules diametram saspiedējiekārtās (19) tiek ievietoti 4 saspiedē-
jiemavu ieliktņi (27) tādā veidā, lai saspiedējiemavu ieliktņu kloķveida puse
būtu vērsta uz vidu. Saspiedējiemavu ieliktņi tiek nostiprināti ar sešstūrainām
skrūvēm (28) ar komplektā esošās atslēgas palīdzību. Tāpat montējami 2
caurules pamatnes ieliktņi (29) uz caurules pamatnes (30) un nostiprināmi ar
sešstūrainām skrūvēm (28). Pirms atslābināšanas caurules vai cauruļvadu
daļas ir iztaisnojamas saspiedējiekārtā. Garas caurules nepieciešamības
gadījumā jāatbalsta ar REMS Herkules (skatīt 1.1.). Īsu caurules daļu uzlikšanai
caurules pamatnes (30) tiek pārvietotas vai pagrieztas par 180°. Šim nolūkam
atvienojiet nostiprinošo kātu (31) un pārvietojiet caurules pamatni vai paceļiet
vilkmes pogu (32) un pagrieziet caurules pamatni apkārt nostiprinošā kata (31)
asij. Caurele galiem vajadzētu izvirzīties par 10 līdz 20 mm pāri saspiedējiemavu
ieliktņiem vai saspiedējiekārtām vidus virzienā, lai varēu veikt ēvelēšanu.
Caurules vai fitingi jāiztaisno tā, lai virsmas būtu plakanparelēli izvietas viena
pret otro, t.i. caurules sienām savienošanas zonā jāsakrīt. Nepieciešamības
gadījumā kad saspiedējiekārta ir atvērta, caurules ir jāizaisno no jauna un pie
tā arī jāpagriež (neapaļa caurule?). Ja neskatoties uz vairākiem mēģinājumiem
korekcija neizdodas, nepieciešama saspiedējiekārtu justēšana. Šim nolūkam
tiek atslābinātas abu saspiedējiekārtu savilces skrūves (33) un abās saspie-
dējiekārtās tiek iespriegota caurule. Ja caurule neatrodas saspiedējiekārtā un
nepieguļ caurules pamatnei, saspiedējiekārtas jācentrē, sitot no sāniem. Pēc
tam savilces skrūves (33) tiek pievilktas, caurulei atradoties saspiedējiekārtā.
Caurules galiem jābūt cieši turētiem saspiedējiekārtās. Nepieciešamības
gadījumā savilces uzgriežņi (34) zem ekscentriskās skavas (35) jāregulē, līdz
nostiprinonošā svira (36) aizveras ar spēka piemērošanu.
3.4. Carules galu ēvelēšana
Tieši pirms metināšanas metināmie caurules gali jāēvelē līdz plakanam stāvoklim.
Šim nolūkam elektriskā ēvele (6) tiek ievirzīta darba zonā un to var ieslēgt,
iedarbinot kontaktslēdzi kātā (20). Kamēr ēvele darbojas, caurules gali ar
mērenu spiedienu jāspiež pie ēvelēšanas diskiem ar piespiedējsviras palīdzību.
Ēvelēšana veicama, līdz abās pusēs sāk veidoties nepārtraukta skaida. Tagad,
kad ēvele paliek ieslēgta, lēnām atslābiniet piespiedējsviru (7), lai uz caurules
galiem nepaliktu skaidas. Pēc ēveles izņemšanas ēvelēti caurules gali mēģi-
nājuma nolūkos jāsavieno, lai pārbaudītu, ka tie ir izvietoti plakanparalēli ar
aksiālo nobīdi. Plakanparalelitāte zem izlīdzināšanas spiediena nedrīkst pārsniegt
spraugas platumu, kas parādīts 7. attēlā, nobīde caurules ārējā pusē drīkst
sastādīt maksimāli 10% no sienas biezuma. Ēvelētajām metināšanas virsmām
pirms metināšanas vairs nedrīkst pieskarties.
Ja caurule vai fitings vairs nav ēvelējams vai nav ēvelējams vispār, taču otrajā
pusē veicama papildu ēvelēšana, ierobežotājs, kas atrodas ēveles korpusa
apakšējā pusē, tiek virzīts uz to pusi, kur nav veicama ēvelēšana.
3.5. Rīcības sildelementa kontaktmetināšanas gaitā
Sildelementa kontaktmetināšanas gaitā savienošasnas virsmas tiek uzsildītas
līdz metināšanas temperatūrai ar sildelementu un pēc sildelementa noņemšanas
tās tiek metinātas zem spiediena. Pirms katras metināšanas reizes jāpārbauda
sildelementa temperatūra sildelementa darba diapazonā. Nepieciešamības
gadījumā veiciet sildelementa temperatūras korekciju, kā aprakstīts punktā 2.6.
Pirms katras metināšanas reizes netīriet sildelementu ar šķiedrainu papīru vai
salveti, kā arī ar spirtu vai tehnisko alkoholu. Īpaši jāuzmanās, lai uz virsmas
nepaliktu plastmasas atliekas. Sildelementa tīrīšanas gaitā noteikti jāuzmanās,
lai sildelementa pretpielipšanas slānis netiktu bojāts instrumentu pielietošanas
rezultātā.
Metināšanas procesā veicamas rīcībās ir parādītas 8. attēlā.
3.5.1. Izlīdzināšana
Veicot pielīdzināšanu, metināmās savienošanas virsmas tiek spiestas pie sild-
elementa, līdz ir izveidojies apjoma izcilnis. Izlīdzināšanas gaitā, piemēram, PE
caurulēm jāpiemēro izlīdzināšanas spiediens 0,15 N/mm² (DVS 2207, 1. daļa).
Atbilstoši dažādiem caurulu diametriem un dažādiem cauruļu biezumiem, kas
atkarīgi no nepieciešamas spiediena pakāpes, jāaprēķina saspiešanas spiediens,
kas piemērojams savienošanas virsmām, lai sasniegtu šo izlīdzināšanas
spiedienu 0,15 N/mm². Saspiešanas spiediens F izriet no izlīdzināšanas spie-
diena rezultāta p un caurules platības A (F = p · A), t.i. caurules virsmām saspie-
šanas gaitā piemērojams jo lielāks saspiešanas spiediens, jo lielākas ir cauruļu
virsmas. Piemēram, caurulei Ø 110 mm, PN 3,2 (s = 3,5 mm) ir caurules platība
1170 mm² un, tādējādi, nepieciešamais saspiešanas spiediens sastāda F = 0,15
N/mm² · 1170 mm² = 175 N. Uz katras mašīnas uz izkārtnes (37) ir attēlota tabula,
kurā norādīts, kādas caurules līdz kādai spiediena pakāpei ar kādu saspiešanas
spiedienu var metināt ar šīs mašīnas palīdzību. 10. līdz 13. attēlos šīs tabulas
attiecas uz mašīnām REMS SSM 160 R, REMS SSM 160 K, REMS SSM 250
K, REMS SSM 315 RF. Attiecīgajā tabulā (9. un 16. attēls) ir norādīta nepie-
ciešamā saspiešanas spiediena vērtība, kas sasniedzama ar grozāmā roktura
(7) palīdzību. Ja savienošanas virsmas tiek noslogotas ar grozāmo rokturi, uz
rādītāja (38) var nolasīt sasniegtais saspiešanas spiediens.
Pirms metināšanas jāpārbauda, vai cauruļu daļas tiek pietiekoši cieši noturētas
saspiedējiekārtās, lai tās varētu uzņemt vismaz nepieciešamo saspiešanas
spiedienu. Šim nolūkam cauruļu galus savienojiet aukstā veidā un ar grozāmā
roktura (7) palīdzību piemērojiet tiem mēginājuma nolūkos vismaz noteikto
saspiešanas spiedienu. Ja saspiedējiekārtas netur cieši cauruļu daļas, jānore-
gulē savilces uzgriežņi (34) (skatīt punktu 3.3.).
Izlīdzināšana ir pabeigta, kad apkārt visai caurulei ir izveidojies izcilnis, kurš
sasniedz vismaz augstumu, kas norādīts 14. attēla 2. ailē.
3.5.2. Uzsildīšana
Uzsildīšanai spiediens samazinās gandrīz līdz nullei. Uzsildīšanas laiks ir
norādīts 14. attēla 3. ailē. Uzsildīšanas gaitā siltums nokļūst metināmajās
savienošanas virsmās un uzsilda tās līdz metināšanas temperatūrai.
3.5.3. Pārstatīšana
Pēc uzsildīšanas savienošanas virsmas jāatvieno no sildelementa un sildele-
ments ir jāizvirza, nepieskaroties uzsildītajām savienošanas virsmām. Savie-
nošanas virsmas ātri jāsavieno, līdz tās tieši pieskaras viena otrajai. Pārstatīšanas
laiks nedrīkst pārsniegt laiku, kas norādīts 14. attēla 4. ailē, jo pretējā gadījumā
savienošanas virsmas nepieļaujamā mērā atdzist.
3.5.4. Savienošana
Savienošanas virsmām jāpieskaras viena otrajai ar ātrumu, kas ir tuvs nullei.
Savienošanas spiedienam jāpaaugstinās pakāpeniski atbilstoši DVS 2207, 1.
daļas prasībām līdz 0,15 N/mm². Atdzišanas laikā (14. attēls, 5. aile) jāsaglabā.
Ar nostiprinošo sviru/ nostiprinošo kātu (39) piespiedējsvira tiek noturēta atdzi-
šanas gaitā. Piemērojamie saspiešanas speidieni, kā aprakstīts punktā 3.5.1.,
ir norādīti tabulās 9. līdz 16. attēlā. Pēc savienošanas visā apjomā jābūt vien-
mērīgam dubultam izcilnim. Izcilņa veidošanās ir pirmā metināšanas vienmē-
rīguma pazīme. Izcilņa izmēram K (15. attēls) jābūt lielākam par 0, t.i. izcilnim
visā caurules apjomā jāizvirzās pāri.
3.5.5. Metinātā savienojuma atslābināšana
Pēc atdzišanas laikā pirms saspiedējiekārtu atslābināšanas jāatvēr nostiprinošā
svira/ nostiprinošais kāts (39), pie kā jātur grozāmais rokturis tā, lai savienošanas
spiediens varētu samazināties lēnām, nekaitējot metināšanas šuvi. Pēc tam
tiek atvērtas savilces sviras (36) un sametināto cauruļsavienojumu var izņemt
no mašīnas. Ļaujiet pastāvīgi atdzist metināšanas šuvei! Nepaātriniet metinā-
šanas šuves atdzišanas procesu ar ūdeni, auksti gaisu utml.! Pieļaujamas
slodzes skatieties cauruļu un fitingu izgatavotāja informācijā!
4. Uzturēšana labā stāvoklī
BRĪDINĀJUMS
Pirms uzturēšanas vai remonta darbu veikšanas
atslēdziet tīkla kontaktdakšu! Šos darbus drīkst veikt tikai kvalificēti speciā-
listi.
4.1. Tehniskā apkope
Mašīnām REMS SSM nav nepieciešama pilnīgi nekāda tehniskā apkope.
Elektriskās ēveles pārnesumkārbai ir ilglaicīga smērēšana, papildu smērēšana
tai nav nepieciešama.
lav