Table des Matières
Publicité
Les langues disponibles
Les langues disponibles
OBJ_BUCH-2730-001.book Page 151 Tuesday, November 24, 2015 11:56 AM
Norādījumi darbam
Kontaktējiet darbinstrumentu ar uzgriezni vai
skrūvi tikai laikā, kad elektroinstruments ir iz-
slēgts. Rotējošs darbinstruments var noslīdēt no
skrūves galvas.
Griezes moments ir atkarīgs no triecienu fāzes ilgu-
ma. Maksimālais iegūtais griezes moments triecie-
nu fāzes laikā veidojas kā visu atsevišķo griezes
momenta impulsu summa. Maksimālais griezes
moments tiek sasniegts pēc 6–10 sekunžu ilgas
triecienu fāzes. Paejot šim laikam, skrūvju pievilk-
šanas moments pieaug tikai nedaudz.
Katram triecienu fāzes ilgumam atbilst noteikts
skrūvju pievilkšanas moments. Lai noteiktu skrūvju
pievilkšanas faktisko momentu, jālieto īpaša atslē-
ga griezes momenta mērīšanai.
Cieti, atsperīgi un mīksti skrūvju savienojumi
Izmērot griezes momentu, kas veidojas triecienu fā-
zes laikā, un ievietojot iegūtās vērtības diagrammā,
veidojas raksturlīkne, kas ilustrē skrūvēšanas pro-
cesu. Raksturlīknes augstums atbilst maksimāla-
jam iegūtajam griezes momentam, bet raksturlīk-
nes stāvums parāda, cik ilgā laikā šis moments tiek
sasniegts.
Skrūvju pievilkšanas maksimālā griezes momenta orientējošās vērtības
Vērtības ir sniegtas Nm un aprēķinātas nospriegotam profilam 90 % līmenī no plastiskās deformācijas
punkta (pie berzes koeficienta μ
īpaša atslēga griezes momenta mērīšanai.
Izturības kategorija
Standarta skrūves
atbilstoši DIN 267
3.6
M 6
2.71
M 8
6.57
M 10
M 12
22.6
M 14
M 16
Ieteikumi
Ieskrūvējot garas liela izmēra skrūves cietā materiā-
lā, ieteicams izveidot vadotnes urbumu, kura dia-
metrs ir vienāds ar skrūves vītnes iekšējo diametru,
2
bet dziļums ir aptuveni
/
3
Piezīme. Ievērojiet, lai elektroinstrumentā neiekļū-
tu metāla sīkdetaļas.
1 609 92A 1RK • 24.11.15
= 0,12). Lai kontrolētu skrūvju pievilkšanas faktisko momentu, jālieto
kop
4.6
5.6
4.8
3.61
4.52
4.8
8.7
11
11.6
13
17.5
22
23
30
37.6
40
36
48
60
65
55
73
92
98
no skrūves garuma.
Griezes momenta izmaiņu raksturu nosaka šādi
faktori.
– Skrūvju vai uzgriežņu cietība
– Starpliku elementa veids (paplāksne, atsperpap-
lāksne vai blīve)
– Saskrūvējamo materiālu cietība
– Smērvielu klātbūtne skrūvju savienojumā
Atbilstoši minētajiem faktoriem, izšķirami šādu tipu
skrūvju savienojumi.
– Ciets savienojums veidojas, sastiprinot metālu
ar metālu un kā starpliku elementus izmantojot
paplāksnes. Maksimālais griezes moments tiek
sasniegts pēc samērā neilgas triecienu fāzes
(stāva raksturlīkne). Nevajadzīgi ilga triecienu fā-
ze kaitē instrumentam.
– Atsperīgs savienojums veidojas, sastiprinot me-
tālu ar metālu, taču kā starpliku elementus iz-
mantojot atspergredzenus, plakanas atsperpap-
lāksnes, sprostpaplāksnes, kā arī, lietojot skrū-
ves un uzgriežņus ar konisku sēžu vai pagarino-
šos elementus.
– Mīksts savienojums veidojas, sastiprinot, pie-
mēram, metālu ar koku vai kā starpliku elemen-
tus lietojot svina vai šķiedru materiāla paplāk-
snes.
Elastīgam vai mīkstam skrūvju savienojumam mak-
simālais skrūvju pievilkšanas moments ir mazāks,
nekā cietam skrūvju savienojumam. Taču triecienu
fāzei jābūt ievērojami ilgākai.
6.6
5.8
6.8
6.9
5.42
6.02
7.22
8.13
13.1
14.6
17.5
19.7
26
29
35
39
45
50
60
67
72
79
95
107
110
122
147
165
Turētājs stiprināšanai pie jostas (attēls D)
Izmantojot turētāju 16, elektroinstrumentu var pie-
kārt, piemēram, pie jostas. Tas ļauj izbrīvēt darbam
abas rokas, un elektroinstruments vienmēr ir viegli
sasniedzams.
Krāsains uzliktnis (attēls E)
Ar krāsaino uzliktni 17 elektroinstrumentu var indi-
viduāli marķēt.
Paaugstinātas
izturības skrūves
8.8
10.9
12.9
9.7
13.6
16.2
23
33
39
47
65
78
80
113
135
130
180
215
196
275
330
Latviešu | 151
Publicité
Table des Matières
