Table des Matières
Publicité
Les langues disponibles
Les langues disponibles
168 | Latviešu
Griešanās virziena izvēle (attēls C)
Ar griešanās virziena pārslēdzēju (6) var mainīt
elektroinstrumenta griešanās virzienu. Ja ir nospiests
ieslēdzējs (7), tas nav iespējams.
Griešanās virziens pa labi: ieskrūvējot skrūves un
pieskrūvējot uzgriežņus, pārvietojiet griešanās virziena
pārslēdzēju (6) līdz galam pa kreisi.
Griešanās virziens pa kreisi: izskrūvējot vai atskrūvējot
skrūves un noskrūvējot uzgriežņus, pārvietojiet griešanās
virziena pārslēdzēju (6) līdz galam pa labi.
Mehāniskā pārnesumu pārslēgšana
Pārvietojiet griešanās virziena pārslēdzēju (3) vienīgi
u
laikā, kad elektroinstruments nedarbojas.
Ar pārnesumu pārslēdzēju (3) var izvēlēties vienu no 2
darbvārpstas griešanās ātruma diapazoniem
(pārnesumiem).
Pārnesums I:
neliels griešanās ātrums, kas piemērots liela diametra
urbumu veidošanai un skrūvju ieskrūvēšanai.
Pārnesums II:
liels griešanās ātrums, kas ir piemērots urbumu veidošanai
ar neliela diametra urbjiem.
Ja pārnesumu pārslēdzēju (3) neizdodas pārvietot līdz
galam, nedaudz pagrieziet elektroinstrumenta darbvārpstu
ar tajā iestiprināto urbi.
Ieslēgšana un izslēgšana
Lai ieslēgtu elektroinstrumentu, nospiediet ieslēdzēju (7)
un turiet to nospiestu.
LED darba lampa iedegas, daļēji vai līdz galam nospiežot
ieslēdzēju (7), un ļauj apgaismot apstrādes vietu
nepietiekoša apgaismojuma gadījumā.
Lai izslēgtu elektroinstrumentu, atlaidiet ieslēdzēju (7).
Griešanās ātruma regulēšana
Ieslēgta elektroinstrumenta griešanās ātrumu var
bezpakāpju veidā regulēt, mainot spiedienu uz ieslēdzēju
(7).
Viegli nospiežot ieslēdzēju (7) elektroinstrumenta
darbvārpsta sāk griezties ar nelielu ātrumu. Palielinot
spiedienu, pieaug arī griešanās ātrums.
Termoatkarīga aizsardzība pret pārslodzi
Darbinot elektroinstrumentu paredzētajā veidā, to nevar
pārslogot. Pie stipras noslodzes, kā arī gadījumā, ja
akumulatora temperatūra atrodas ārpus pieļaujamo vērtību
diapazona robežām, elektroinstruments izslēdzas un paliek
izslēgtā stāvoklī, līdz temperatūra atgriežas optimālo vērtību
diapazona robežās.
Ieteicamās griezes momenta vērtības skrūvju pievilkšanai
Vērtības ir sniegtas Nm un aprēķinātas nospriegotam profilam 90 % līmenī no plastiskās deformācijas punkta (pie berzes
koeficienta μ
= 0,12). Lai kontrolētu skrūvju pievilkšanas faktisko momentu, jālieto īpaša atslēga griezes momenta
kop
mērīšanai.
1 609 92A 5GN | (21.01.2020)
Norādījumi darbam
Kontaktējiet darbinstrumentu ar uzgriezni vai skrūvi
u
tikai laikā, kad elektroinstruments ir izslēgts. Rotējošs
darbinstruments var noslīdēt no skrūves galvas.
Griezes moments ir atkarīgs no triecienu fāzes ilguma.
Maksimālais iegūtais griezes moments triecienu fāzes laikā
veidojas kā visu atsevišķo griezes momenta impulsu summa.
Maksimālais griezes moments tiek sasniegts pēc 6–10
sekunžu ilgas triecienu fāzes. Paejot šim laikam, skrūvju
pievilkšanas moments pieaug tikai nedaudz.
Katram triecienu fāzes ilgumam atbilst noteikts skrūvju
pievilkšanas moments. Lai noteiktu skrūvju pievilkšanas
faktisko momentu, jālieto īpaša atslēga griezes momenta
mērīšanai.
Pieskrūvēšana, veidojot cietu, elastīgu un mīkstu
savienojumu
Izmērot griezes momentu, kas veidojas triecienu fāzes laikā,
un ievietojot iegūtās vērtības diagrammā, veidojas griezes
momenta raksturlīkne, kas ilustrē skrūvēšanas procesu.
Raksturlīknes augstums atbilst maksimālajam iegūtajam
griezes momentam, bet raksturlīknes stāvums parāda, cik
ilgā laikā šis moments tiek sasniegts.
Griezes momenta izmaiņu raksturu nosaka šādi faktori.
– Skrūvju vai uzgriežņu cietība
– Starpliku elementa veids (paplāksne, atsperpaplāksne vai
blīve)
– Saskrūvējamo materiālu cietība
– Smērvielu klātbūtne skrūvju savienojumā
Atbilstoši minētajiem faktoriem, izšķirami šādu tipu skrūvju
savienojumi.
– Ciets savienojums veidojas, sastiprinot metālu ar metālu
un kā starpliku elementus lietojot paplāksnes.
Maksimālais griezes moments tiek sasniegts pēc samērā
neilgas triecienu fāzes (stāva raksturlīkne). Nevajadzīgi
ilga triecienu fāze kaitē instrumentam.
– Elastīgs savienojums veidojas, sastiprinot metālu ar
metālu un izmantojot gredzenveida atsperes, plakanās
atsperes un stāvbultas vai skrūves/uzgriežņus ar konisku
sēžu, kā arī, lietojot pagarinātājus.
– Mīksts savienojums veidojas, piemēram, sastiprinot
metālu ar koku vai kā starpliku elementus izmantojot
svina vai šķiedru materiāla paplāksnes.
Elastīgam vai mīkstam skrūvju savienojumam maksimālais
skrūvju pievilkšanas moments ir mazāks, nekā cietam
skrūvju savienojumam. Taču triecienu fāzei jābūt ievērojami
ilgākai.
Bosch Power Tools
Publicité
Table des Matières
