Izvair¥‰Ançs No Rçvieniem - Husqvarna Jonsered CS 2234 Manuel D'utilisation

Gljanas griezumu izdara no koka pretïjÇs puses un tam
jÇbt piln¥gi horizontÇlam. StÇviet koka kreisÇ pusï un grieziet
ar sliedes apak‰ïjo pusi.
Izdariet gljanas griezumu apmïram 3-5 cm (1,5-2 collas)
virs virziena griezuma horizontÇlÇs l¥nijas.
Mizas balstu (ja tas ir piemontïts) piespiediet aiz lau‰anas
strïmeles. Grieziet ar pilnu motora jaudu, lïnÇm virzot sliedi
un ˙ïdi pret koku. Vïrojiet, vai koks nesÇk svïrties pretïjÇ
virzienÇ tam, kurÇ js vïlaties koku gÇzt. Iedzeniet ˙¥li vai
lauzni griezumÇ l¥dz ko tas ir pietiekami dzi∫‰. (41)
Nogrieziet gljanas griezumu paralïli ar gljanas virziena
griezuma l¥n¥ju, atstÇjot atstarpi, kas atbilst 1/10 stumbra
diametram. Stumbra nepÇrgriezto da∫u sauc par lau‰anas
strïmeli.
Lau‰anas strïmele darbojas kÇ enÆes, kas nosaka gÇÏamÇ
koka kri‰anas virzienu. (42)
Ja lau‰anas strïmele ir pÇrÇk ‰aura un ja virziena griezumi un
gljanas griezums ir nepareizi izvietoti, js zaudïsit kontroli
pÇr koka kri‰anas virzienu.
Kad gljanas griezums un virziena griezumi ir pabeigti, koks
sÇks gÇzties pats no sava svara vai ar ˙¥∫a vai lauÏ¿a pal¥dz¥bu.
Mïs iesakÇm izmantot tÇdu sliedes garumu, kas pÇrsniedz
stumbra diametru, lai kri‰anas un virziena iegriezumi ir
izdarÇmi ar tÇ saucamo "vienkÇr‰o griezumu". Par jsu
motorzÇÆa modelim piemïrotajiem sliedes garumiem lasiet
rubrikÇ "Tehniskie dati".
Ir pa¿ïmieni, kÇ gÇzt kokus, kam stumbra diametrs lielÇks par
sliedes garumu. Taãu ‰Çdi pa¿ïmieni ir saist¥ti ar palielinÇtu
rÇvienu risku.
Nepareizi kritu‰a stumbra atbr¥vo‰ana
KÇ atbr¥vot aiz˙ïru‰os koku
NovÇkt ‰Çdu nepareizi kritu‰u koku var bt ∫oti b¥stami, un
pastÇv liels nelaimes gad¥jumu risks.
Nekad nemïÆiniet zÇÆït iekÇru‰os koku.
Nekad nestrÇdÇjiet iekÇru‰os koku riska zonÇ.
Dro‰Çkais pa¿ïmiens ir lietot treilï‰anas ier¥ci.
• Ar traktoru
• Portat¥vu
KÇ griezt kokus un zarus, kas ir zem spriedzes
Sagatavo‰anÇs: Novïrtïjiet, kÇdÇ virzienÇ koks vai zars
pÇrvietosies, ja to atbr¥vos un, kur tam ir dabiskais l‰anas
punkts (vieta, kur tas lztu, ja to vïl vairÇk saliektu).
IzdomÇjiet dro‰ako veidu kÇ atsvabinÇt spriedzi un vai js to
spïjat dro‰i izdar¥t. SareÏÆ¥tÇs situÇcijÇs vien¥gais dro‰ais
pa¿ïmiens ir nolikt motorzÇÆi pie malas un lietot treilï‰anas
ier¥ci.
VispÇrïji padomi:
NostÇjieties tÇ, ka koks vai zars js neskars, kad tas
atbr¥vosies.
Izdariet vienu vai vairÇkus griezumus pie l‰anas punkta.
Izdariet pietieko‰i daudz un dzi∫us griezumus, lai mazinÇtu
spriegojumu un panÇktu, ka koks var pÇrlzt pie l‰anas
punkta.
Nekad negrieziet taisni caur kokam vai zaram, kas ir
zem spriedzes!
1156564-26 Rev.1 2014-01-13
DARBA TEHNIKA
Ja jums ir jÇtiek cauri kokam/zaram, tad izdariet divus vai tr¥s
griezumus ar 3 cm atstatumu 3-5 cm dzi∫umÇ.
Turpiniet zÇÆït dzi∫Çk, kamïr koks/zars atbr¥vojas no
nospriegojuma.
Kad koks/zars vairs nav nospriegotÇ stÇvokl¥, zÇÆïjiet to no
iegriezumam pretïjÇs puses.
Izvair¥‰anÇs no rÇvieniem
!
Kas ir rÇviens?
Par motorzÇÆa rÇvienu sauc pïk‰¿o reakciju, ko izraisa sliedes
priek‰gala aug‰as (to sauc par rÇvienu zonu) pieskar‰anÇs
kÇdam priek‰metam, atsitot zÇÆi uz atmuguri. (43)
RÇvieni vienmïr notiek ÏÇÆï‰anas plÇksnï. Parasti motorzÇÆi
un sliedi met atmuguriski un uz aug‰u lietotÇja virzienÇ. Ir ar¥
iespïjams, ka motorzÇÆi triec citÇ virzienÇ atkar¥bÇ no tÇ kÇ
to lietoja br¥d¥, kad sliedes rÇviena zona pieskÇrÇs kÇdam
priek‰metam.
RÇvieni gadÇs tikai tad, ja sliedes rÇviena zonÇ nok∫st kÇds
priek‰mets. (44)
Atzaro‰ana
!
PÇrliecinaties, ka varat dro‰I pÇrvietoties un stÇvït! StrÇdÇjiet
no stumbra kreisÇs puses. Turaties tuvu motorzÇÆim, lai
varïtu maksimÇli labi pÇrvald¥t zÇÆi. Ja iespïjams, ∫aujiet
zÇÆim atgulties ar savu smagumu uz stumbra.
Turiet stumbru starp sevi un motorzÇÆi, kamïr js virzaties
gar stumbru.
Stumbru sagarumo‰ana
Skat¥t norÇd¥jumus zem rubrikas Grie‰anas pamati.
BR±DINÅJUMS! RÇvieni var bt ∫oti pïk‰¿i
un spïc¥gi, triecot motorzÇÆi, sliedi un
˙ïdi zÇÆa lietotÇja virzienÇ. Ja tas gadÇs,
kad ˙ïde ir darb¥bÇ, lietotÇjs var gt ∫oti
nopietnus, pat nÇvïjo‰us ievainojumus.
πoti svar¥gi saprast, kÇdï∫ rodas rÇvieni
un kÇ no tiem izvair¥ties, lietojot pareizus
darba pa¿ïmienus.
BR±DINÅJUMS! LielÇkÇ da∫a no atsitiena
izrais¥tiem nelaimes gad¥jumiem notiek
veicot atzaro‰anas. Neizmantojiet
sliedes atsitiena riska sektoru. ±pa‰i
uzman¥gs esiet un izvairieties, lai sliedes
gals nenonÇk kontaktÇ ar ba∫˙i, citiem
zariem vai priek‰metiem. ±pa‰i uzman¥gs
esiet ar iesprdu‰iem zariem. Tie var kÇ
atsperes atlïkt pret jums, js varat
zaudït kontroli un gt traumas.
Latvian – 315