Table des Matières
Publicité
OBJ_BUCH-2279-002.book Page 160 Wednesday, May 6, 2015 2:21 PM
160 | Latviešu
Darbinstrumenta nomaiņa (attēls A)
Pirms jebkura darba ar elektroinstrumentu (piemē-
ram, pirms apkalpošanas, darbinstrumenta nomaiņas
utt.), kā arī pirms transportēšanas vai uzglabāšanas iz-
ņemiet no tā akumulatoru. Nejauša ieslēdzēja nospieša-
na var izraisīt savainojumu.
Regulāri tīriet elektroinstrumenta ventilācijas atveres.
Dzinēju ventilējošā gaisa plūsma ievelk putekļus instru-
menta korpusā, bet liela metāla putekļu daudzuma uzkrā-
šanās var būt par cēloni elektrotraumai.
Iestiprinot darbinstrumentu, sekojiet, lai tas droši ie-
vietotos darbinstrumenta turētājā vai novietotos uz tā.
Ja darbinstruments nav droši iestiprināts turētājā vai no-
stiprināts uz tā, tas skrūvēšanas gaitā var izkrist vai nokrist.
Uzbīdiet darbinstrumentu 10 uz turētāja 1 četrstūra kāta.
Stiprinājuma sistēmas īpatnība ir tāda, ka darbinstruments
10 ievietojas turētājā 1 vai novietojas uz tā ar nelielu spēli, ta-
ču tas neiespaido instrumenta funkcionēšanu un darba drošī-
bu.
Lietošana
Funkcionēšana
Darbinstrumenta turētāja 1 un tajā iestiprinātā darbinstru-
menta piedziņu nodrošina elektrodzinējs caur pārnesumu un
triecienmehānismu.
Darba operācija sastāv no divām fāzēm:
lineārās (skrūvēšanas) fāzes un triecienu (pievilkšanas)
fāzes (kad darbojas triecienmehānisms).
Triecienmehānisms ieslēdzas brīdī, kad skrūvju savienojums
ir pieskrūvēts un palielinās dzinēja slodze. Triecienmehā-
nisms pārveido dzinēja griezes spēku nepārtrauktā griezes
momenta impulsu (triecienu) sērijā. Atskrūvējot skrūves vai
uzgriežņus, darba operācija noris pretējā secībā.
Uzsākot lietošanu
Lai taupītu enerģiju, ieslēdziet elektroinstrumentu tikai tad,
kad tas tiek lietots.
Akumulatora ievietošana
Lai novērstu elektroinstrumenta nejaušu ieslēgšanos, pārvie-
tojiet griešanās virziena pārslēdzēju 6 vidējā stāvoklī.
No priekšpuses iebīdiet uzlādēto akumulatoru 4 elektroins-
trumenta roktura pamatnē, līdz tas tur droši fiksējas.
Griešanās virziena izvēle (attēls B)
Lietojot griešanās virziena pārslēdzēju 6, var mainīt elektro-
instrumenta darbvārpstas griešanās virzienu. Taču tas nav ie-
spējams laikā, kad ir nospiests ieslēdzējs 7.
Griešanās virziens pa labi: ieskrūvējot skrūves un pievelkot
uzgriežņus, pārvietojiet griešanās virziena pārslēdzēju 6 līdz
galam pa kreisi.
Griešanās virziens pa kreisi: izskrūvējot vai atskrūvējot
skrūves un noskrūvējot uzgriežņus, pārvietojiet griešanās vir-
ziena pārslēdzēju 6 līdz galam pa labi.
1 609 92A 1CL | (6.5.15)
Ieslēgšana un izslēgšana
Lai ieslēgtu elektroinstrumentu, nospiediet ieslēdzēju 7 un
turiet to nospiestu.
Lai izslēgtu elektroinstrumentu, atlaidiet ieslēdzēju 7.
Griešanās ātruma regulēšana
Instrumenta griešanās ātrumu var regulēt bezpakāpju veidā,
mainot spiedienu uz ieslēdzēju 7.
Viegli nospiežot ieslēdzēju 7, darbvārpsta sāk griezties ar ne-
lielu ātrumu. Palielinot spiedienu, pieaug arī griešanās āt-
rums.
Norādījumi darbam
Kontaktējiet darbinstrumentu ar uzgriezni vai skrūvi ti-
kai laikā, kad elektroinstruments ir izslēgts. Rotējošs
darbinstruments var noslīdēt no skrūves galvas.
Griezes moments ir atkarīgs no triecienu fāzes ilguma. Maksi-
mālais iegūtais griezes moments triecienu fāzes laikā veidojas
kā visu atsevišķo griezes momenta impulsu summa. Maksimā-
lais griezes moments tiek sasniegts pēc 6–10 sekunžu ilgas
triecienu fāzes. Paejot šim laikam, skrūvju pievilkšanas mo-
ments pieaug tikai nedaudz.
Katram triecienu fāzes ilgumam atbilst noteikts skrūvju pie-
vilkšanas moments. Lai noteiktu skrūvju pievilkšanas faktisko
momentu, jālieto īpaša atslēga griezes momenta mērīšanai.
Cieti, atsperīgi un mīksti skrūvju savienojumi
Izmērot griezes momentu, kas veidojas triecienu fāzes laikā,
un ievietojot iegūtās vērtības diagrammā, veidojas raksturlīk-
ne, kas ilustrē skrūvēšanas procesu. Raksturlīknes augstums
atbilst maksimālajam iegūtajam griezes momentam, bet rak-
sturlīknes stāvums parāda, cik ilgā laikā šis moments tiek sa-
sniegts.
Griezes momenta izmaiņu raksturu nosaka šādi faktori.
– Skrūvju vai uzgriežņu cietība
– Starpliku elementa veids (paplāksne, atsperpaplāksne vai
blīve)
– Saskrūvējamo materiālu cietība
– Smērvielu klātbūtne skrūvju savienojumā
Atbilstoši minētajiem faktoriem, izšķirami šādu tipu skrūvju
savienojumi.
– Ciets savienojums veidojas, sastiprinot metālu ar metālu
un kā starpliku elementus izmantojot paplāksnes. Maksi-
mālais griezes moments tiek sasniegts pēc samērā neilgas
triecienu fāzes (stāva raksturlīkne). Nevajadzīgi ilga trie-
cienu fāze kaitē instrumentam.
– Atsperīgs savienojums veidojas, sastiprinot metālu ar
metālu, taču kā starpliku elementus izmantojot atspergre-
dzenus, plakanas atsperpaplāksnes, sprostpaplāksnes, kā
arī, lietojot skrūves un uzgriežņus ar konisku sēžu vai paga-
rinošos elementus.
– Mīksts savienojums veidojas, sastiprinot, piemēram, me-
tālu ar koku vai kā starpliku elementus lietojot svina vai
šķiedru materiāla paplāksnes.
Elastīgam vai mīkstam skrūvju savienojumam maksimālais
skrūvju pievilkšanas moments ir mazāks, nekā cietam skrūvju
savienojumam. Taču triecienu fāzei jābūt ievērojami ilgākai.
Bosch Power Tools
Publicité
Table des Matières
