DEDRA DESMi180 Mode D'emploi Avec Bulletin De Garantie page 58

1. Metināšanas, zemes vadu – iespīlēt vada galu norādītajā ligzdā (masu spailēm A-5) un skrūvēt pulksteņrādītāja
virzienā, līdz tas apstājas – ligzdas augšai.
2. Metināšanas stiepli jāievieto saskaņā ar „Sagatavošanās darbam".7. punktu.
3. Metināšanas vadu, kas novada strāvu līdz elektrodu spailēm, ieskrūvēt norādītajā ligzdā (ar spailēm MAG: A-6).
Uz metināšanas iekārtas priekšējā paneļa (B-1: E-1 zīm.) atrodās divi kloķi, skat.B-3 vai E-3 zīm.
1. Kloķis pa labi: metināšanas parametru iestatīšanas regulēšana (norādīts sprieguma diapazons)
Modelim DESMi160M pie kloķa ir novietots dubults diapazons ar norādītām sprieguma vērtībām metodes MIG/MAG
pielietošanai, kā arī metināšanas sprieguma vērtībām metodes MMA pielietošanai.
2. Kloķis pa kreisi: metināšanas stieples padeves ātruma regulēšana.
3. Aizmugures panelis (B-2; E-2 zīm.): Aizsarggāzes pieslēgumu jāveic saskaņā ar BHP nosacījumiem.
4. Aizmugures panelis (B-2; E-2 zīm.): Metināšanas iekārtas slēdzis.
Piemērs:
Kloķis pa labi ir novietots uz metināšanas enerģijas parametru vērtības.
Kloķa pa kreisi aprakstītais pieaugošais diapazons kalpo stieples padeves ātruma regulēšanai. Metināšanas
stieple tiks padota ar ātrumu, kuru var iestatīt ar šo kloķi.
Pirms metināšanas darbu uzsākšanas nepieciešams veikt izmēģinājuma metināšanu uz līdzīga, tā paša biezuma
materiāla.
Pēc metināšanas pabeigšanas nenoņemt metināšanas sprauslu no savienojuma vietas, jo arī pēc metināšanas
pabeigšanas aizsarggāze tiek padota vēl aptuveni 2 sekundes.
9. Iekārtas izmantošana
Materiāla sagatavošana metināšanai
Attīrīt metināšanai paredzēto materiālu vietās, kur paredzēts iekausēt šuves un iespīlējamā materiāla skavu stiprinājuma
vietās. Rūsu, krāsu, laku un tamlīdzīgus piesārņojumus notīrīt ar stiepļu suku, smilšpapīru vai ķīmiski attaukojot.
Manuālas metināšanas gadījumā elementu attīrīšanu veikt aptuveni 25 mm platumā.
Jebkuru materiāla piesārņojumu nepieciešams likvidēt, jo metināšanas laikā tie var izraisīt lielu daudzumu gāzu un
oksīdu izdalīšanos, kā arī papildus būt par iemeslu savienojuma stiprības samazinājumam.
Metināšana ar MIG / MAG metodi
Metināšanas ar MIG / MAG metodi, izmantojot kūstošus elektrodus, nosaukums radies no izmantotās
aizsarggāzes veida. MAG (Metal Active Gas) metodes gadījumā tās ir reaktīvas aizsarggāzes (CO2) un gāzu maisījums
(CO2+Ar, CO2+Ar+O2). MIG (Metal Inert Gas) metodes gadījumā metināšana notiek tādu aizsarggāzu kā Ar-argons,
He-hēlijs vai šo gāzu maisījuma aizsegā. Izmantotā gāze jāizvēlas atkarībā no metināmā materiāla un izmantotās
metināšanas metodes (skat. Papildus Informāciju).Tam ir ietekme uz metināšanas loku, izkausētās lodes padošanu,
sakausējuma dziļumu un metinājuma ķīmisko sastāvu. Abās metināšanas metodēs kausējamais elektrods var būt
monolīta stieple vai pulverstieple. Stieple tiek padota mehāniski līdz metināšanas turētājam ar padeves sistēmas
palīdzību. Stieples gals iznāk no sprauslas un izkūst kvēlojošajā lokā, izveidojot šķidra metāla vannu.
Optimālais metināšanas strāvas sprieguma pieaugums ir atkarīgs no elektroda stieples, elektroda stieples
diametra, gāzes veida, metināšanas ķēdes induktivitāti.
Metināšanas laikā var rasties 3 veidu metināšanas loki:
1. Īssavienojuma- to raksturo nelieli pilieni, šķidrais metāls no stieples pārvēršās par vannu, pilītes ar vannu saplūšanas
rezultātā. Šķidrais metāls brīvi plūst pilienveidā. Šī veida metināšana nodrošina nelielu šļakatu daudzumu un attiecīgu
šuves, kā arī sakausējuma veidošanos. Šādi tiek ieteikts metināt materiālu ar biezumu 1,5-3mm un stieples diametru
0,8mm-1,2mm
2. Pārejas- to raksturo šķidra metāla pāreja no stieples uz metināšanas vannu maisītā veidā (pilienu un aerosola). Šo
metināšanas metodi jāizmanto, metinot materiālu ar biezumu no 3-6mm. Jāuzstāda augstāku strāvas spriegumu.
3. Bezīssavienojuma- to raksturo lodes pāreja, kuru izsmidzina elektriskais loks sīku pilienu veidā, neradot
īssavienojumu. Šajā metodē sīkie pilieni pieķeras strāvas gala un metināšanas spaiļu metināmajiem elementiem. Ar šo
metodi var metināt biezus elementus.
LV
58